Intergalactic Memorial Carnival for DAVID GRAEBER
Deivids Grebers bija kaķis, kuram bija deviņas dzīves un katrā no viņām bija simts draugu. Tiklīdz es ar viņu iepazinos personīgi, vai nu caur twitter, vai pēc viņa grāmatas izlasīšanas, radās sajūta ka tu viņu pazini visu savu mūžu, to ka Deivids kļuva tavs draugs vēl vairāk radinieks.
Ar mani tas notika 14 gadus atpakaļ. Es dzīvoju Nju-Jorkā, kādreiz ieslēdzot Čārlija Rouza telešovu, kur Deivids bija viesis.
Es nespēju noticēt savām acīm: gudrs,jautrs un radikāls cilvēks amerikāņu televīzijā! Tas bija prātam neaptverami. Deivids likās tik tuvs, ka es nekavējoties apsēdos un uzrakstīju viņam vēstuli:”Sveicināti, mani sauc Nika, varu es no jums paņemt interviju priekš krievu presess?” – Izrādījās Dievids dzīvo netālu, apakšējā Manhetenā. Mēs apspriedām visādas tēmas: Padomju Savienību, pārgalvīgus zinatniskos eksperimentus, seriālu Star Track. Viņš man atsūtīja savus melnrakstus grāmatai 5000 gadi parāda.
Deivids varēja draudzēties ar cilvēkiem, kurus nekad nebūtu saticis reālajā dzīvē – Portobello-roud iedzīvotāju, internet blogeri, nelegālo imigrantu, vairāku paaudžu aktīvistus, rok mūziķi, studentu.
It kā viņi gaidīja to ka Deivids parādīsies un kļūs par daļu no viņu dzīves. Itkā viņam būtu 50 000 brāļu un māsu, un 200 000 labāko draugu.Es esmu pārliecināta par to , ka Deivids būtu priecīgs un lepns redzēt un just viņu tuvumu.
Pāris pēdējas dienās man atnāca daudz vēstuļu no cilvēkiem un organizācijām no visas pasaules, kuri grib cildināt Deivida Grebera atmiņu. Šo cilvēku tuvība bija dažāda: zinātnieki, revolucionāri, kaimiņi, viņa iecienītie kurdu neatkarības cīnītāji, skolas draugi, studenti un dāsnie palīgi. Es visu laiku domāju ,kā lai sarīko demokrātiskas bēres, kurās varētu piedalīties visi, kuri juta tuvumu ar Deividu?Kā lai sarīko pasākumu, kurš mūs vienos nevis ar bēdām un nāvi, bet ar nākotnes solidaritāti?
Esmu pārlicināta, ka Deivida bērēm nevajadzetu būt bēdīgam. Runai jāiet ne par pagātni, bet par nākotni: laimi, mīklainību un brīvību. Smieties sejā nāvei – vis praktiskākā uzvedība šausmigās situācijās. Kā mēs visi zinām, Deivids mīlēja jokot, pat viņa pēdējie vārdi bija bija jokpilni. Esmu pārliecināta, ka viņam nepatiktu garas runas, melni uzvalki un šaurs draugu loks savās bērēs.
Tieši tāpēc es iedomajos sev Deivida bēres kā telpu, kurā katrs varētu justes ar viņu tajā cilvēciskajā tuvībā, kuru viņš radija savas dzīves laikā.
Deivids nomira Venēcijā, Mes daudzreiz ceļojām uz Venēciju. Deivids mīlēja pucēties un vest mājās veneciāņu maskas un tērpus. Viņš runāja par to ka veneciāņu karnavāls ir pārvērties par tūristiski-komercianālo elli, sākotnēji bija radikālās demokrātijas politiskā telpa. Veneciāņu karnavālu laikā nebija ne balto ne melno, ne veco ne jauno, ne nabago ne bagāto. Uz kādu laiku visi pārvērtās par maskām.
Es iedomājos Deivida bēres, kā karnavālu, telpu kopējai atmiņai, kurā var piedalīties katrs. Katrs, kurš var izveidot masku un pievienoties mums. Tas kurš gribēs pateikt runu, varēs to izdarit caur atvērto mikrofonu. Šajā gadijumā varēs izmantot pieredzi parkā Zuccotti: veicinātājs, nevis mediātors un vārda tiesības būs visiem, nevis izredzētajiem. Tā kā ne visi varēs atrasties vienuviet, mes plānojam rīkok memoriālos karnavālus Deivada Grebera piemiņai tažādas pasaules malās. Mes gribetu koordinēt karnevālu vietnē Zoom, lai tie, kuri gribētu piedalīties varētu mums pievienoties.
Mes – mākslinieki, aktīvisti un Deivida draugi
tulkotajs – Svjatoslavs Jankovskis